Dambji - vajadzīgie un citādie
Radzes vai morēnas akmeņu slieksnis, smilšu sēre, piegultnes valnis; bebru dambji, arī drupas; - Upei ir nepieciešama dažādība. Dabas likums - daudzveidība. Dabiskā upē arī pastāv viss vajadzīgais - straume/ atstraume, pārgāze/ atvars, sēre un dzelme, sieksta un akmens.
Tiklīdz Upe ir pārveidota par noteku, promteku, caurteku, tā viņa sāk slimot. Un meklēt un veidot, veseļoties saviem spēkiem. Cita spēka viņa nezin. Mēs gan, cilvēki, cits par citu nezinām kur likt spēku, kā pielietot zāģus, kausus un lāpstas ar zirgspēkiem.
LABS AIZSPROSTS - SAGRUVIS AIZSPROSTS!
Vēsturiski Latvijā darbojušās summā 1938 dzirnas; 20.gs. reāli 660 ūdensdzirnavas (ArnoTeivens). 20.gadsimta otro pusi sagaidīja 423; Latvijas valstiskuma atjaunošanas brīdī kā potenciāls atjaunošanai uzskaitīti 542 objekti uz xx upēm...
~ ~ ~
Jaunākais - 2022.gadā novākts pie veca nelietojama tilta izveidojies aizsprostojums Pededzē virs > pietekas no Alūksnes ezera, pie Jurenskiem.
Atlikts - nebijuša vēriena pasākums, kura ietvarā arī kāds slēgums kritīs... Pasaules dabas fonds Latvijā īsteno savas ieceres, un pēc sabiedrības aptaujas izvēlēts, no 10 primāri nojaucamiem šķēršļiem, kā pirmais bijušo BEJAS dzirnavu aizprosts Alūksnes upē. Kopumā uz 28 km garās Alūksnes ezera notekas 2005.g. uzskaitīti seši dažāda rakstura šķēršļi upes straumei, līdz tās ietekai Daugavas >Aiviekstes >pietekā Pededzē. To krituma augstums no 0,5 m līdz 3,5 metriem; Bejas šķērslis ir augstākais un atrodas upes vidustecē, jeb 17 km no ezera iztekas. Tādejādi šeit ilgstoši saplūduši plašas teritorijas ūdeņi, un dīķa nogulumos uzkrājušās sanesas no vairāk kā 50 [] km intensīvas lauksaimniecības zemju. Tas nozīmē ar visiem ķimikāliju pārpalikumiem un biogēniem, kuri vērtējami kā ilgtermiņa piesārņojuma avots. Bijušā dīķa platība ap 3 hektāros ir simti kubikmetru sanācijai pakļaujamu nogulumu...
Šajā vietā dzirnavas ir reģistrētas kopš 18. gadsimta beigām, nepārtraukti darbojušās līdz 1974.g. Tad, lietavu rezultātā neatvērtās slūžas kļuva par iemeslu kolchoza "Gaišais ceļš" aizsprosta, un vietēja ceļa Matisene-Visikums V396 tilta, sagraušanai. Turpmākajās desmitgadēs ūdenskrātuve uzturēta dažādā līmenī, un pakāpeniski aizauga.
Latvijas MB pētījumā (LVAF projekts) 2005.g. novērots un secināts -
Aizsprosts atrodas zem ceļa. Tam pāri salīdzinoši nozīmīga ceļa tilts. Aizsprosts ~ 3 m augsts un vēl ~ 1,2 m augsta divpakāpju kāple zem tā. Kopējais platums ~ 6 m. Slūžas tieši virs ceļa, divās sekcijās, ~ 2,5 m augstas. Līdz ar to no slūžām līdz kāplei veidojas tunelis zem ceļa tilta. Aizsprosta iekšējā tuneļa garums ~ 4 m. Kreisajā krastā pussabrukusi dzirnavu (HES) ēka. Nedaudz tālāk apdzīvotas mājas. Liels, garš un dziļš uzpludinājums. Stipri aizaugošs seklākajās vietās. Uz leju Alūksne 4 – 5 m plata, palēna un padziļa (~ 0,4 – 0,6 m), tālāk uz leju paliek seklāka un parādās atsevišķas krācītes. Gultne pamatā oļu – akmeņu. Krasti lēzeni līdz 2 m augsti un stāvi. Krastos lapu koki. Nelielā ielejā. Stipri piesērējusi (iespējams, sedimenti no uzpludinājuma) un liels mehānisks piesārņojums upē un krastos. Rekomendācijas: Demontāžas iespējas niecīgas. Tomēr, nākotnē šādu iespēju vērts apsvērt, jo uz augšu ir salīdzinoši garš mazizmainītas vai dabiskas upes posms.
`Labūdens` projekta "goodWater" novācamo šķēršļu karte - sagatavota BIOR 2021. gadā.
Plašāks apraksts par Lvģmc vadīto, plaša formālā spektra 14 organizāciju sadarbību, pagaidām sadaļās sarunas/klubiņš un /jaunumi.
Par pašu lielāko svētvietu vai svētumu es noteikti uzskatu upi. Ogres novadā tādas ir Ogres un Sumuldas upes. Upe ir dzīvības uzturētāja. Mūsu latviskā kultūra ir attīstījusies pie upēm, pie ūdens ceļiem – Daugavas, Gaujas. Ogres upe ir trešā garākā Latvijas upe. Man šī upe ir ļoti mīļa un tuva. Upes ir jāsargā kā acuraugs. Jāsargā no mantkārīgu cilvēku patvaļas, kuri uz Ogres upes gribēja uzbūvēt 14 mazās hidroelektrostacijas. Protams, šādas cūcības pieļaut nedrīkst. Gundars Patmalnieks, Ogres Patmalnieki Menģelē
Latvijas "mazo, jauko vēsturiski atjaunoto,..." elektrostaciju karte. Šausmīgākais kas noticis ar daudzām upēm. Tapēc ka daudz, tapēc ka dažiem... Sagatavota publikācijai jaunajā Avīzē 2001.gadā.
Lielāku karti ? - lūdzu spiest uz attēla.
2002. gada 15. janvārī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi Nr.27 “Noteikumi par upēm (upju posmiem), uz kurām zivju resursu aizsardzības nolūkā aizliegts būvēt un atjaunot hes aizsprostus un veidot jebkādus mehāniskus šķēršļus“, kas tagad 214 Latvijas upes pasargā no aizdambēšanas. Kartē tās sarkani ievilktās upes vai posmi ir liegtas jaunu sprostu sliešanai.
Pievēršu uzmanību 107. numuram - Rendā. Īsteni zaļa elektrostacija kura izmanto tikai no zivju dīķiem nolaižamo, otreizējo, ūdeni.
Saites uz m-hes biedrības objektiem - ŠEIT.
Saraksts no cita, jaunāka avota - Vides Valsts inspekcijas 2011. gada. - Word.doc 212Kb.
Kā atbilde centieniem uzbūvēt vēl kādu simtu "atjaunoto vēsturisko dzirnavu" - Mūsdienīga tautsaimniecības attīstība, tajā skaitā enerģētikas, nozīmē ievērtēt dabas resursu potenciālu. Šajā gadījumā upes darbojas kā attīrīšanas iekārta, atpūtas komplekss, zivju audzētava... VISS vienlaikus un bez uzturēšanas izdevumiem!
Aizsprosti mākslīgie var iekļauties šajā shēmā vienīgi ar zemspiediena nepārtrauktas caurteces iekārtām.
Pasaules Dabas fonda (PDF) Latvijas nodaļa nav slinkojusi un te īss pārskats - Mazo hes skaits uz upēm -
Gaujas augštece – 9; Abuls – 5; Bērze – 4; Dienvidsusēja – 4; Dubna – 4; Ciecere – 3; Ogre – 3; Svēte - 3; Alokste - 3;
PDF mājas lapā saistoši pētījumi par hes darbības ietekmi uz ekosistēmām un to iemītniekiem; lejuplādējami materiāli.
Pēdējais neuzbūvētais Gaujas hes - būvi steidzami aptur premjers Bērziņš - 2002. gada raksts Dienā.
Pēc pētījuma par aizsprostu ietekmi uz vidi, bija sagaidāms arī pretējs viedoklis - diena.lv/arhivs/komentari-par-skandalozo-petijumu.
Lielupes "mazie hes", jeb cilpa kaklā - Valērijs Gabrāns gadsimtam sākoties.
Kas bija paredzēts ar Daugavu -
attēls no Dabas un Vēstures kalendāra 1991.g.
Pašlaik (2014.g.) Baltkrievijā pilnā sparā būvē četras jaunas spēkstacijas uz Daugavas. Ar parasti pierasti prastajiem paņēmieniem. YouTube var pavērot..
Talsu rajonā ROJA - Aina Zemdega, Toreiz Lubes dzirnavās, 1991, - Brīvslūžas atver tikai atsevišķos gadījumos: pavasaros kad upe tik pilna ūdeņu un visu ziemu aizturētā spēka, ka draud pārraut aizsprostu, vai vasarā, kad dzirnavas remontē un lāpa palos sadauzīto betona lējumu. tad, ūdens līmenim krītoties, upe negribīgi atklāj visu, ko tā gadiem ilgi sevī slēpusi. Tas nav nekas skaists vai glīts. Atklājas dubļos iegrimuši, dūņām apklāti ķeburaini celmi un siekstas, koku ģindeņi un kauli, nevienam nevajadzīgi un nederīgi, īgni iznīcības apliecinātāji, nāves uzvarētie, ko upe vairs nespēj noslēpt. Atklājas ūdens izskalotās egles, lazdas un bērzi, kas, pār upi nosvērušies, vairs tikko spēj ar dažām saknēm turēties zemē. Citur atklājas kāda pamesta, nogrimusi laiva, kāds novalkāts vecs zābaks ar cauru zoli, izrūsējis spainis vai savu mūžu izdedzis katliņš.
un BEBRU dambji dabiskie !?
Jaunākajos laikos nelielā upe liek sevi pieminēt skandalozā formā. Gan ar vētras izskalotu 2011.g. ne-sprādzienbīstamu boju, gan plūdos bojātiem ceļiem un bebru sadarīto. Lūk citāts no kāda makšķernieku foruma - "par bebru nelabvēlīgo ietekmi uz mazajām upītēm un zivju resursu tajās. Pats visu mūžu dzīvoju Engures novadā, Lāčupītes krastā. Man jau 50. Savā mūžā esmu redzējis kā bebri burtiski piedirsa upīti. 70gadu sākumā var teikt ka šeit bebri vispār nebija. Upīte bija ļoti bagāta ar strauta forelēm, vēdzelēm, tagad situācija ir ļoti mainījusies. Ir jaukti neskaitāmi dambji, bebri ir baidīti."
SĀKUMS / SARUNAS / KARTE / ZIŅU PŪRS / LASĪTAVA / VIDRŪPE / SAZIŅAI / UZ AUGŠU
Še redzamā lapa ir mans melnraksts par tēmu "dzimtās zemes upes". Ja gaidītu skaistu pabeigtu, nesagaidītu. Ai. Liepiņš