Izstāde UPE Melānija
"Es ļoti vēlos lai vienreiz viena dzimtenes upe būtu iespējami pilnīgi iepazīta, izprasta, iemūžināta, vārdos un bildēs parādīta... Mana Amata nav tikai līči, krāces, pasakainie krastu ieži. Tā ir kaut šaura stīga arī Amatas pašas un tās dzīves telpas vistālā pagātnē, tāpat - tās apdzīvotāju šodienā un vēsturē."
Mana satikšanās ar Melānijas kundzi notika zem viņas ganu egles Amadas kraujā.
Tā ir egle kurai "visstiprākajā lietu cauri netika ne pilīte,...", un kur kolchoza ganāmpulka uzraudze ar savu duksi droši paslēpās. Mēs satikāmies ne lietus laikā, un vispār netieši, jo ziņu par egles esamību atnesu uz Carnikavas māju, kad jau bija sākta Dvēseļu pulcēšanās. Tamdēļ līdz ar pateicību saņēmu arī novēlējumu - atrast, un vest tālāk viņas savāktos vietu nosaukumus. Jo tikai tagad, līdz ar trešo Atmodu, radās pieejamas "cekretno" topogrāfiskās kartes. Diemžēl mūsu abu vēlēšanās kopīgi apmeklēt kraujas un strautus nevarēja piepildīties. Toties kopš otrā Jāņa Sētas karšu izdevuma, daudzi novadpētnieces bagātā vākuma fakti ir mūsu visu lietošanā.
Izstādītās grāmatas, rokraksti, lietas Latvijas Nacionālajā bibliotekā skatāmas līdz 8. decembrim.