Zilā kalna upes

Latvijas zināmākais kalns ar tādu nosaukumu, starp Ziliem kalniem, ir Vidzemē pie Valmieras. Tas veido ūdenšķirtni starp Salacas baseina Briedi un Gaujas Jumaru.

Sena senču svētvieta un arī aizsargāta dabas vieta, pamatoti izpelnījusies daudzas publikācijas. To apvij kā dūmaka arī maz pamatoti mistiski nostāsti, līdzās tautas daiļrades pērlēm. Uz paša Zilā kalna vēl ir virkne mikropauguru ar saviem nosaukumiem. Visu salicis Gints Skutāns "zinātīgā" kārtībā.

Turpmākais autora izklāstā:

Lasīt tālāk »

Zemes gala Ostas upe

Nosaukums lielākajai Zemgales upei - Kurlandische Aha (diez kas nav, vai ne..?); arī zemgaļu ostas adrese. Kopš izveidojās tagadējā ieteka, radās Bolderājai sava upe un Buļļuciemam sava. Skaniskā līdzība bulduri=buļļi radīja saprotamu apjumumu, un arī Bolderāju sāka skaidrot ar lopiem. Primītīvais nosaukums Jaunā upe atkāpās. Standartizēti un loģiski pieņemts upes pamatnosaukumu izvēlēties pēc lejtecē lietotā. Un tas ir pazīstamais `buļļupe`, kura piemirsta forma Buldurupe sasaucas ar 15. gadsimta dokumentos Poller Flu. (Flu - `fluss` - vāciski `upe`). Kā kopš 13.gs. sākuma Rīga centīgi apkaroja kuģniecību blakus ūdeņos, tā arī nogrima dūņās Babates pils apvidus. Buļļupe ir un paliks kopā ar Buļļuciemu. Tas arī liek paskatīties uz Bulderinga leģendu citādāk...

Papildus varētu piebilst par Ostupēm vispār.

Upju nosaukumu ģeometrija

Kur sākas un beidzas kāda upe? Sākas kā kura - avotā, purvā, ezerā un beidzas citā upē vai jūrā. Reti kāda pastāv viena - viņai ir pietekas un attekas. Taču cilvēkiem ir vajadzība salikt nosaukumus. Kur sākas un beidzas viens nosaukums, un sākas cits... Praksē, ikdienā vērojama vietu nosaukumu neskaidra pārvietošanās, uzslāņojumi. Vai ikkatru karti salīdzinot ar enciklopediju skaidrības vietā rodas duļķes. Jo vēsturiski izveidojies, ka reti kurai upei ir tikai viens nosaukums.
(Hidronīmu ģeometrija un fizika)
Sākas piliena ceļš no punkta kalnā, veidojas tērce - līnija kura pēc kāda attāluma satiekas un apvienojas ar citu līdzīgu vai jau lielāku strautu. Izveidojusies satece ir nākamais punkts, vieta no kurienes ūdens plūsma ir divtik lielāka, smagāka, jaudīgāka. Starp katriem punktiem var domāt citu nosaukumu. 

Lasīt tālāk »

Mazā garāka par Lielo...?!

jeb, "Kapēc mazā Jugla ir garāka par Lielo Juglu". 

Tagad cenšos atminēt kā šis viss sākās. Vai tik ļoti gribējās jaunības maximālismā braukt laivot tieši pa augštecēm, tieši no iztekas; vai tāpēc ka gatavojoties iešanai dabā, dažādi rakstu gali skaidrību tikai samazināja.

Mazā Jugla izveidojas savienojoties augšgala zariem ap 100 m vjl., Augšgala pietekas aizsniedzas pat līdz 180 metru augstumlīnijai. Pie Annasmuižas Briežkroga šķērso Kangaru kalnu osu virkni... 

 Par Mazās Juglas izteku mēdz pieņemt upīti, kas nāk gar Jaunpili. Tās iztekas augstums ir 213 m vjl., un M. Juglas garums tad ir 125 km (Rutks 1960)

Lasīt tālāk »

Straujākās upes

PAPILDINĀTS 26.06.~ Ja pārskatītu publicēto meklējot "Latvijas straujākā upe" tad atrastu ne vienu vien dažādos novados un dažādos lakos, pat ar vispārāko apzīmējumu. Lai gan jau 1988.g. ūdenstūristu biļetenā Straume publicēts šāds sarakstiņš, pēc kura skaidri redzams ka Amata vai Līgate nebūt tādas nav.

Lielāko vērību straujupēm pievērš airētāji. Viņi arī vislabāk zinās to straujo ūdeņu daļu kuros kaut reizi gadā vērts iemērkt airus. Un cits saraksts būtu ar upju, strautu posmiem kuros var nolekt ar laivu, vai vienkārši čalās krastā pasēdēt.

Lasīt tālāk »

Senielejas un cieņa

PAPILDINĀTS 13.aprīlī. Viesnīcas vai ansambeļus varat saukt kā vien gribat, taču tās vietas kur tek jaunas vai vecas upes senos krastos ir saucamas par senielejām. Visvisādi rakstītāji ir papilnam aptēlojuši Gaujas vai Abavas ainavas, itin kā mūsdienu upe savos gadu tūkstošos būtu izveidojusi 30 un 40 metrus augstās klintis un divtik augstās kraujas. Ir būtiska atšķirība no ielejas kura radusies pirms ledus laikmeta, vai tādas ko izskaloja aizvakar barona grāvis.

Jau pirms 30 gadiem iznākušās  grāmatas nosaukums ir Gaujas senieleja. Masu tirāža liek domāt ka populārzinātniskais izdevums varētu atrasties katrā mājā kurā vispār ciena grāmatas. Tad kapēc turpinam kultivēt tumsonību!?...

Lasīt tālāk »

Cik daudz ir upju?

SKAITīŠANAI. Jautājums par to kāds ir kopējais upju skaits Latvijā rodas sastopot atšķirīgus skaitļus. Dažādos nopietnos izdevumos - enciklopedija, mācību grāmata, arī tīmekļa avots - piedāvā  par vienu un to pašu visdažādāko kopskaitu. Ja par pašām garākajām domstarpību tik pat kā nav, tad vidējā grupā "garākas par 10 km" vienprātības nav. Ilgāku laiku riņķo skaitlis 777, (viegli ielāgot!), bet parādās arī jaunāki - 880, piemēram. Kad vēl redzu rakstītu kopējo daudzumu 12 436..., ticamība vēl vairāk sašķobās. 

Sekojoši rodas nākamais jautājums - ko tad vispār saucam par upi?! Grāvi ar Lielupes nosaukumu un arī dziļā gravā līkumojošu Draņķupīti...

Lasīt tālāk »

Upes garuma mērījums

PĀRDOMAI. Ūdensteces, upes vai strauta galvenais raksturojošais lielums ir tās garums kilometros no iztekas līdz ietekai citā ūdens objektā. Sekojoši svarīgi zināt divus punktus starp kuriem mērīt un pieturēties pie teces viduslīnijas. Iztekas punkts var būt AVOTS (Gauja), izteka no EZERA (Salaca) vai divu upju SATECE (Lielupe). Ģeogrāfiski centieni pēc rekordiem meklējot tālāko avotu ne vienmēr ir pamatoti.

Priekš kam!? Vai jūsuprāt pat Daugavai precīzs garums ir patiesi zināms....sk. zem - BEL.

Lasīt tālāk »

Visas upes tek uz...!?

Lasīt tālāk »

UPES.lv aicina

Sveiks rudenī! 

Ja Tev ir kāda upe Latvijā par kuru vēlies kaut ko vairāk uzzināt, vai kuru gribi parādīt citiem - šeit ir Tava iespēja izdarīt to visos veidos. Kopš šodienas - 23. Veļu mēneša dienas - liekam kopā visu ko varam par mūsu tekošajiem ūdeņiem. Kopā no avota līdz jūŗai, Kopā no Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Kursas. Piliena spēks straumē!